post

Video spēļu nākotne

Mūsdienās datorspēles ir ļoti liels bizness un tās spēlē gan mazi gan lieli un ir spēles, kurās ir iespējams kaut ko iemācīties un tieši otrādi spēles, kuras ir domātas tikai un vienīgi izklaidēm. Bet parasti labākās spēles ir tieši tās, kas apvieno gan izklaides gan izglītību un tādā veidā ļauj cilvēkiem reizē izklaidēties un arī uzlabot savu prāta asumu un izglītības līmeni. Bet kas tad notiks tālāk ar video spēļu attīstību un ko mēs varēsim spēlēt pēc 5, 10 un 20 gadiem?

Videospēles mūsdienās ir attīstījušās līdzās datoriem un augstākajām tehnoloģijām un līdz ar datoru attīstību arī video spēles ir augušas gan veiktspējā gan ātrdarbībā un tā, kā datoru attīstība tikai un vienīgi turpinās, tad arī ir visai labi paredzams, kas tad notiks ar video spēļu nākotni un to, kādas spēles varētu izskatīties tuvāko gadu un desmitgažu laikā.

Ja datoru ātrdarbības attīstība turpināsies tādos pašos apmēros kā līdz šim, tad ap 2025 gadu vidēja mājas datora rezistoru daudzums un ātrdarbība jau pārspēs cilvēka smadzeņu ātrdarbību un neironu skaitu, bet pēc tam ap 2045 gadu jau viena šāda mājas datora spēks būs lielāks par visas cilvēces prātu spēku. Un ja mēs iztēlojamies tālāk, kādas varētu izskatīties datorspēles, kas tiks darbinātas uz šādiem datoriem, tad ir viegli redzams, ka tād ne ar ko neatšķirsies no ikdienas dzīves un šīs simulācijas būs tikpat reālas cik reāla ir mūsu dzīve. Tas nozīmē, ka ja tu spēlēsi kādu spēli tad tev teorētiski liksies, ka tu esi tikpat, kā reālajā dzīvē un nekas šeit neatšķirsies no tavas dzīves ārpus spēles, vienīgi tas, ka tu varēsi izvēlēties gan kāds tu izskaties gan arī ko tu šajā virtuālajā dzīvē vēlies darīt. Iedomājies, ja tu gribētu pabūt ASV prezidenta amatā vai arī pēkšņi kļūt par pasaules līmeņa kalnu slēpotāju. Visas šīs darbības būtu iespējamas tikai nopērkot jaunu spēli un tu reāli justos tieši tā, kā tas viss notiktu realitātē. Protams, tas nozīmē, ka spēles interfeisam gan ievades gan izvades vajadzētu būt pa taisno piesaistītam mūsu smadzenēm, lai būtu iespējams nodot un saņemt liela apjoma informāciju. Pagaidām mums ir jāsamierinās vai nu ar ekrānu vai arī nu jau ar 3D brillēm, bet nākotnē visticamāk, ka tiks izveidots interfeiss starp smadzenēm un datoru un tādā veidā ikviens varēs ieslēgt virtuālo realitāti jebkurā laikā.

šis viss varētu izklausīties, kā pārāk liela zinātniskā fantastika, bet, manuprāt, mēs jau tagad dzīvojam zinātniskajā fantastikā, jo mēs lidojam ar metāla lidmašīnām, lietojam internetu un nēsājam kabatā telefonus, kuri ir jaudīgāki kā jebkurš superdators, kas tika izveidots pirms 20 gadiem. Mūsdienās jau sāk parādīties elektriskās atmāšanas un arī automašīnas kas pašas māk braukt un paskatoties uz viesu šo ir skaidri redzams, ka tehnoloģiju progress aizvien tikai paātrinās un šādos tempos jau tuvākajos 20 gados visas šīs lietas, ko es tikko aprakstīju var tikt panāktas.

post

Videospēles un izglītība

Mūsdienās bērni var izglītoties ļoti daudz un dažādos veidos no interesantākajiem un tieši pašiem bērniem noderīgākajiem veidiem ir izglītojošo videospēļu spēlēšana, kurās tad arī bērni var paši mēģināt izprast dažādus pasaules aspektus un iemācīties gan koordināciju gan citas svarīgas lietas. Ja kādam vecāka gadagājuma cilvēkam es mēģinātu ieskaidrot, ka arī ar spēļu spēlēšanu var kaut ko iemācīties tad noteikti ka šis cilvēks domātu, ka tas ir kāds joks, bet kāpēc gan lai videospēles nevarētu būt izglītojošas, ja tajās var simulēt daudz un dažādus reālās dzīves aspektus. Protams, neviens negrbētu spēlēt spēles, kurās būtu jātīra māja vai jāslauka putekļi, bet, manuprāt ar spēļu palīdzību var iemācīt bērniem daudz un dažādas lietas, kur viena no spēcīgākajām lietām varētu būt pacietība un nogaidīšana, jeb savu vēlmju atlikšana uz vēlāku laiku.

Piemēram, ja mēs ņemam kādu stratēģisko spēli, kurā ir jāvāc monētas vai nauda par ko pēc tam var iegādāties dažādas lietas, tad ir redzams, kā šādas darbības bērniem viegli iemācītu budžetošanu un naudas krāšanu lielākām lietām. Piemēram, ja ir nepieciešams sakrāt naudu spēcīgākām bruņām, ar kurām būs iespējams uzvarēt stiprākus pretiniekus, tad šāda spēle var iemācīt to, ka ir vērst krāt šādām lietām, jo pēc tam spēle noritēs raitāk. Tieši tāpat bērns var iemācīties krāt naudu arī īstajā dzīvē, piemēram jaunam datoram vai kādai citai iekārtai, kas uzlabos viņa dzīvi.

Bet, manuprāt, visnopietnākās spēles, kas bērniem var iemācīt dažādas lietas ir tieši stratēģiskās spēles kur ir jāvalda pār lielu armiju vai pilsētu un ir jākontrolē visas darbības sākot no vienkāršas ekonomikas līdz iekarošanām, naudas pelnīšanai un citām līdzīgām lietām. Šādās spēles var attīstīt prātu, izveicību un bērna kopējo saprašanu, jo mēģinot iemācīties spēlēt šādu spēli viņš var arī iemācīties lietas, kas viņam noderēs reālajā dzīvē.

Protams, spēles, nevar aizstāt reālo dzīvi un to pieredzi un zināšanas, ko var iegūt darot dažādas lietas sākot no ceļošanas līdz uzņēmumu veidošanai un grāmatu lasīšanai, bet spēles var būt kā viens no variantiem kā ar prieku kaut ko iemācītiem un reizē arī labi izbaudīt laiku. Tāpēc es uzskatu, ka katram bērnam vajadzētu spēlēt vismaz kaut nedaudz dažādas spēles un tādā veidā attīstīt savu prātu. Un, piemēram, neviens taču nenoliegtu, ka šaha spēlēšana varētu attīstīt prātu, tad tieši tā pat arī datorspēles var būt vienlīdz labas dažādu iemaņu iegūšanā.

post

Virtuālās realitātes spēles

Pašlaik lielās tehnoloģiju kompānijas Facebook, Apple, Google, Microsoft un citas mazāk zināmas firmas visas strādā gan pie mākslīgā intelekta gan virtuālās realitātes ierīcēm, un tieši virtuālā realitāte būs tā, kas varētu aizstāt mūsdienu viedtālruņus un padarīt mūsu ikdienu daudz interesantāku un aizraujošāku. Virtuālā realitāte, jeb 3D objektu attēlošana pa virsu īstajai realitātei tikai pēdējo gadu laikā ir vispār kļuvusi iespējama dēļ ātrās datoru attīstības un tikai šogad lielās kompānijas sāk demonstrēt savus pirmos prototipus šajā nozarē, kurā ir gaidām visai straujš izaugums tuvāko 5 gadu laikā. Ar 3D brillēm ir iespējams redzēt virtuālo pasauli pavisam citā skatījumā un var gan spēlēt reālistiskas spēles, gan arī vienkārši veidot sarunu ar sev tuviem cilvēkiem, atrodoties otrā pasaules pusē. Bet vislabākais, manuprāt, no šī visa ir tas, ka šīs 3D tehnoloģijas ļaus cilvēkiem spēlēt daudz reālistiskākas spēles un vairs ne tikai sēdēt vienā vietā bet patiešām kustēties un iejusties spēļu tēlos daudz labāk, kā tas ir bijis līdz šim.

Pagaidām vēl visa 3D briļļu un virtuālās realitātes ierīču sfēra it tikai tās attīstības sākuma stadijā un pagaidām vēl šīs ierīces ir lielas un neparocīgas, bet pēc dažām iterācijām tād jau būs daudz mazākas un pielīdzināsies mūsdienu brillēm kuras tad varēs nēsāt ikdienā, bet iegūt papildus daž’du informāciju par visu, ko tu ikdienā redzi. Tas varētu būt kaut kas līdzīgs nesen redzētajām Google brillēm, tikai ne tik uzkrītošs un ar daudz labāku attēlošanas mehānismu. Un tas radītu aplikāciju veidotājiem pavisam jaunas iespējas un tāpēc ir grūti iztēloties kādas spēles un cita veida aplikācijas tiem izdosies izveidot.

Mūsdienu datorspēles un konsoļu spēles jau tā ir ļoti detalizētas, bet tās vēl pagaidām tiek skatītas tikai no viena ekrāna 3 dimensijās, bet kas notiks tad, kad pēkšņi cilvēki varēs piedzīvot tiešām virtuālu pasauli, kurā iespējams darīt visu, ko tu vien vari iedomāties? Šeit par paraugu varētu būt spēle Second Life, kur jebkurš cilvēks var izveidot savu avatāru un dzīvot tieši tāpat kā īstajā dzīvē, tikai kļūt kas vien viņš vēlas un darīt visu, ko vien vēlas. Šī spēle tagad jau ir ļoti populāra ar miljoniem spēlētāju visā pasaulē, un kas notiks tad, kad mēs varēsim visās 3 dimensijās izjust šādu virtuālo pasauli un tajā darīt ko vien varam iedomāties?

Tuvāko desmitgažu laikā noteikti ka virtuālās realitātes spēles tikai un vienīgi attīstīsies un mums būs aizvien vairāk un vairāk šādu jautājumu par to, vai mums vajadzētu pavadīt laiku šajās realitātēs vai tomēr būtu jādzīvo īstajā pasaulē. Es atceros, ka Vila Smita filmā “Surogāti” bija tieši apspēlēta šāda varbūtība, kur cilvēki vairs tikai un vienīgi vada savus avatārus nevis reāli dzīvo savu dzīvi, un, lai gan filmā to, protams izdevās pārlieku dramatizēt, tomēr tas liek aizdomāties par to, kā patiesībā nākotne varētu izskatīties un vai nebūs tā, ka mēs visi sēdēsim pieslēgti datoriem, kā Matrixā un vadīsim avatarus nevis savu reālo ķermeni? Līdz tādām tehnoloģijām, protam ir vēl tāls ceļš ejams bet mums jau laicīgi ir jāsāk domāt par to, ka cilvēki jutīsies un vai šīs tehnoloģijas nenodarīt vairāk ļaunumu nekā labumu.

post

Video spēļu attīstība

Video spēles kopš to izveidošanas aizsākumiem ir attīstījušās galvu reibinošos ātrumos un padomājiet, kā 1960. gados parādījās pirmās 2D spēles tādas, kā “PONG” un tagad mēs varam spēlēt 3D spēles, kas ir jau tik tuvu pietuvinātas realitātei, ka jau ir iespējamas spēlēt ar 3D brillēm. Datoru attīstība šajā laikā ir notikusi ar eksponenciālu ātrumu un tieši tāpēc arī video spēles, kas uz šiem datoriem tiek taisītas arī ir spējušas attīstīties neticamos ātrumos. Video spēļu industrija visā pasaulē šogad visticamāk sasniegs jau 100 miljardu dolāru apgrozījumu un tas jau ir visai ievērojams rādītājs ņemot vērā, ka pasaules iekšzemes kopprodukts ir tikai nedaudz lielāks kā 100 triljoni dolāru. Tas nozīmē, ka cilvēce gadā tērē aptuveni 0.1% no visiem saviem ienākumiem tieši dažāda veida spēlēm. Šeit, protams, ir jāmin, ka nav tāds tikai viens sektors, kurā cilvēki tērētu naudu, gan spēles ir sadalītas gan portatīvajās konsolēs, gan mājas konsolēs, gan datorspēlēs, kā arī mobilo telefonu spēlēs. Visātrāk augošie sektori ir tieši mobilo telefonu un planšetdatoru spēles, kurās ir redzams visai ievērojams kāpums un 2016. gadā planšetdatoru spēlēm cilvēki pasaulē varētu iztērēt jau 10 miljardus dolāru bet mobilo telefonu spēlēm jau šis skaitlis varētu būt pat 30 miljardi ASV dolāru.

Dārgākās datorspēles un konsoļu spēles mūsdienās izmaksā jau vairāk nekā 1 miljardu dolāru, lai tās izveidotu, bet līdz ar to arī šo spēļu peļņa ir iespaidīga, un parasti ir mērāma vairāku miljardu apmērā. Tieši tāpēc arī nopietnas spēles nemaksā kapeikas, bet gan katra kopija maksā pat vairākus desmitus dolāru un ja ņem vērā, ka šīs spēles iegādājas miljoniem cilvēku tad ātri vien ir redzams ka šī ir visai ienesīga industrija. Un tieši šis peļņas motīvs un iesēja nopelnīt tad arī ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas tad dzen uz priekšu videospēļu kompānijas veidot aizvien interesantākas un aizraujošākas spēles, kuras spēlētājiem patiktu un kuras tad arī viņi pirktu. Bet ne visām spēlēm ir jābūt tik mežonīgi dārgām un ir daudz un dažādas mobilo telefonu spēles, kuras iesējams dabūt par brīvu vai arī par 1 dolāru un tad pēc tam spēles laikā par naudu var iegādāties dažādus papildinājumus un citas ekstras, ko tā vienkārši spēlējot iegūt nevar. Un ja spēle maksāt kaut 1 dolāru, bet to iegādājas 1 miljons cilvēku, tad šī spēle arī būs nopelnījusi miljonu un nemaz nebūs nepieciešams prasīt ļoti lielas summas no katra pircēja.

Video spēles visticamāk, ka turpinās savu attīstību un nekur tās nepazudīs, jo cilvēki ir pārāk ieinteresēti spēlēt šādas spēles, lai uzņēmumi tās neražotu. Un kāpēc gan šad un tad neatslēgties paspēlējot kaut ko un iegūstot prieku un azartu? Un, kad 3D brilles un virtuālās realitātes spēles kļūs populārākas, tad spēļu veidotājiem pēkšņi parādīsies vēl daudz jaunu iespēju kā veidot savus mākslas darbus un visticamāk, ka arī daudz vairāk cilvēku sāks spēlēt šāda veida spēles.